Ņemot vērā, ka esmu nepareizā laikā piedzimis hipijs, patriots un
cilvēks, kurš labprāt staigātu tikai ar basām kājām, tautas dejas ir manai
būtībai vispiemērotākais nodarbošanās veids. Tad mazliet par manu otro
ģimeni: Tautas deju ansambli "Jaunība".
Pēc vidusskolas beigšanas, sapratu, ka nespēšu
iztikt bez sportiskām aktivitātēm. Sāku meklēt deju kolektīvu, kurā
iesaistīties, taču visi Rīgas "prestižie" ansambļi ir tik iesūnojuši
un konservatīvi, ka nespēju iejusties viņu starpā. Nespēju atbrīvoties,
priecāties un dejot no sirds. Ja esi jauniņais, tad vismaz divus gadus ir
jārēķinās ar to, ka katrā mēģinājumā tevi vēros, vērtēs un cerēs, ka salauzīsi
kāju, lai nespēj ieņemt kāda jau vecā dejotāja vietu. Tie ir džungļi, kuros
lielākie plēsēji ir iedomīgi dejotāji..
Taču man ir tendence nepakļauties un vienmēr
atrast sev līdzīgus cilvēkus, tādēļ sāku apmeklēt TDA "Jaunība". Tas
ir kolektīvs, kurā nav cietuma tipa noteikumi, mēs visi esam smieklīgi, mazliet
vaļīgi un saprotoši. Atšķirība tāda, ka esam jauns kolektīvs, kurš spējis
sasniegt labus rezultātus skatē, taču kuram nav "sakāpis galvā". Mums
jaunie pienācēji tiek auklēti un audzināti.
Šogad beigsies manis audzināšana... Februārī norisināsies manas iesvētības, kas nozīmē, ka būšu vēl viena no kolektīva oficiālajām sastāvdaļām, taču ar to turpināšu pēc paša notikuma...

Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru