Rudens kā rudens

       Ir pagājusi vasara, esmu bijusi slinka un tikai tagad, atkal sākoties skolai, esmu izlēmusi uzrakstīt kādu rindiņu...

       Pa vasaru runāt nevēlos, jo tad gribas noraut drēbes un uzvilkt peldkostīmu, bet ņemot vērā, ka manā istabā ir ļoti auksti, tas nebūtu vēlams (kaut arī kaimiņi varētu būt patīkami pārsteigti, jo es nemāku pielikt žalūzijas)

      Labi, nenovirzoties no tēmas, ir sākusies dejošana. Tā ir lieta, kas man pietrūka un beidzot esmu atgriezusies dejas virpulī. Notiek mēģinājumi, atkal ir sāpošās kājas, mugura un rokas, taču šīs sāpes ir tik patīkamas. Un palīdz tas, ka zinu - tuvojas DEJU SVĒTKI!!! Īsteni latvieši, pastalas, krāšņi tērpi, mīlestība, latviešu valoda, mūzika un viss cits, ko es tik ļoti mīlu mani sagaida jau tik drīz... Vēl labāk es jūtos tā iemesla dēļ, ka šos svētkus pavadīšu kopā ar sev mīļiem un tuviem cilvēkiem (savu kolektīvu, kurā esmu ieguvusi draugus, varbūt pat labākos un savu sirds daļiņu vārdā Normunds). Jā ar vecumu kļūstu arī emocionāla...
   
     Par dejošanu runājot, tuvākais pasākums, protams ir Greizais kompass, tādēļ  sekos arī bildes ar burvīgiem tērpiem. Šogad nav noteikta konkrēta tēma pašam skrējienam, taču TDA Jaunība jau nebūs tā, kura pa Āgenskalnu skries kārtīgās drēbēs. Ja ir iespēja uzvilkt triko, zeķu bikses vai kaut ko piegulošu cilvēkos, tad mēs to izmantojam. Tā iemesla dēļ, ja kādam ir vēlme 6. oktobrī mani sastapt īpašā izskatā, gaidu Jūs Āgenskalnā un Torņkalnā. Tur būs daudz skrienošu un uzdevumu pildošu dejotāju no visas Latvijas un arī es.

    Kas vēl.. ā jā, skola, skola, skola un es vēl nepieminēju skolu. Tā ir lieta, ar ko es nodarbojos pēdējā mēneša garumā. Es, protams, esmu ļoti apmierināta ar lekcijām, radošajām iespējām utt. Taču kādēļ tik daudz? Man vairs nav spēka..Tādēļ, ja kāds vēlas, var man palīdzēt ar tekošajiem darbiem un eksāmenu darbiem. Būšu gatava uzsaukt kādu alu..

Gaidīšu pieteikumus .. :D

Nu pagaidām pietiks, kas par daudz, tas par skādi

Skate

     
      

     Kā jau solīju iepriekš, pastāstīšu par svarīgo skates dienu, kura norisinājās 10.03.2010
Tā bija satraukumiem, taču arī prieka pilna diena. Bijām sanervozējušies par to vai spēsim parādīt visu, ko mākam un varam! Protams, uz skatuves sanāca arī mazas kļūmītes, par kurām jau varam pasmieties, taču galvenais, ka visi ieguvām pozitīvas emocijas un pēc pēdējās dejas visi no skatuves nācām nost ar nesamākslotiem smaidiem uz sejas! 

     Tad sākšu no sākuma - No rīta tika paēstas brokastis, saliktas visas dejošanai vajadzīgās lietas, uzlikta meikapa kārta, piepīti mati un izdzertas pāris kafijas krūzes, lai satraukums, ar kuru piecēlos, mani pamestu vismaz uz kādu mirkli. Tad sagaidījām pārējos braucējus un devāmies un Jelgavu! Garastāvokli uzlaboja manas mīļākās grupas disks "Reigani"! Visu ceļu smējāmies un dejojām pie dziesmas pī pī peles saka pī! Tomēr, katrs kilometrs, ar kuru tuvojāmies Jelgavai lika ietrīcēties sirdij ar vien vairāk! 
          
         Tad sākās mēģinājumi, ģērbšanās un tērpu kārtošana. Šis dienas posms paskrēja ļoti ātri un nezinu kādēļ, neko no tā neatceros. Taču ir video, kuri ataino mūsu rosīšanos :D 



       
          Tad sekoja pats satraucošākais brīdis -  jāiet uz skatuves... Arvils teica savu pēdējo runu, meitenes tika aizkustinātas, puiši sapurināti un devāmies uz prožektoru pusi! Pēc pāris minūtēm un pārģērbšanās reizēm viss bija beidzies... sirdi sildīja dejas prieks un apziņa, ka esmu atdevusi sevi visu dejā! Es mīlu tautas dejas, mīlu latviešu kultūru un to, ka ir tādi paši entuziasti kā es, kuri uztur un glabā šo mīlestību.
         Apsveicu kolektīvu "Jaunība" ar paveikto un sveicu visus pārējos, kuriem ir bijusi vai vēl būs skate! 



Dāvana dejotāju vīriešiem

          Ir pagājis  23.februāris un  mēs - kolektīva meitenes, izdomājām pārsteigt mūsu puišus Vīriešu dienā!
        Kā jau tuvs un vienots kolektīvs, izvēlējāmies smieklīgu un tajā pašā laikā vīriešiem ļoti piemērotu dāvanu! Kalendāru ar sievišķīgām un mazliet erotiskām bildēm!
        Par kvalitāti jāsaka paldies draugam un fotogrāfam Andrim Barbanam!
        Piedzīvojums bija liels, jo slēpt šādu pasākumu, atrast piemērotu apģērbu, sagrupēties pa gadalaikiem un atbrīvoties, lai bildes izveidotos jaukas, bija grūti. Taču beigu beigās viss izdevās, kalendāri tika izveidoti, izkopēti un šo sestdien 25. februāri arī pasniegti.
        Lepojos, ka mūsu kolektīva meitenes ir gatavas piedalīties šāda veida pasākumos. Mēs esam drosmīgas, skaistas un lepnas ar to, kas mums ir! Galvenais tas, ka arī mūsu vīrieši spēja novērtēt mūsu paveikto darbu un nobēra mūs ar komplimentiem visa vakara garumā!

Paldies TDA "Jaunība" meitenēm un daudz skūpstu skaistajiem kolektīva vīriešiem!


Pievienoju arī bildes, kuras redzamas šajā maģiskajā kalendārā!








P.S. Lūk šādi ir jāapsveic sev mīļi vīrieši!

Veselīgais satraukums

      Jā, ir sākusies finiša taisne līdz galvenajai deju skatei... Šī deju skate kolektīviem ir tik pat svarīga kā Pasaules  čempionāts hokejā. Tās ir mūsu olimpiskās spēles, kurās izšķirs to, kuri Latvijas kolektīvi ir apguvuši Deju svētku programmas, kuri ir pelnījuši A grupas līmeņus un kuri galu galā atrodas deju kolektīvu augšgalā un kuri nē.   Muskulīši tiek sasprindzināti katru mēģinājumu, uz mana ķermeņa šobrīd nav nevienas vietiņas, par kuru varētu nesūdzēties. Kā arī tulznas ir pārņēmušas visu manu ķermeni. Mājās tiek vēroti video, lasīti apraksti un analizētas dejas. Lai arī mans ķermenis ir piekusis, mans prāts un sirds darbojās strauji.
     Jau pagājušo gadu TDA "Jaunība" ieguva 46 no 50 punktiem, kas ir ļoti labi. Bet šogad esam vēl vairāk uzlabojuši savu tēlu deju pasaulē. Saņēmām daudz komplimentus Valmieras deju skatē, kurā novērtēja horeogrāfu veidotās dejas. Mūsu vadītājs ieguva vienu no trijām  atzinībām, kas bija liels pagodinājums. Mums ir jāceļ latiņa, jākļūst vēl vienotākiem, aktīvākiem un skaistākiem.

   Par rezultātiem noteikti ziņošu!

Dzīves kaislība

   Ņemot vērā, ka esmu nepareizā laikā piedzimis hipijs, patriots un cilvēks, kurš labprāt staigātu tikai ar basām kājām, tautas dejas ir manai būtībai vispiemērotākais nodarbošanās veids.  Tad mazliet par manu otro ģimeni:  Tautas deju ansambli "Jaunība". 

    Pēc vidusskolas beigšanas, sapratu, ka nespēšu iztikt bez sportiskām aktivitātēm. Sāku meklēt deju kolektīvu, kurā iesaistīties, taču visi Rīgas "prestižie" ansambļi ir tik iesūnojuši un konservatīvi, ka nespēju iejusties viņu starpā. Nespēju atbrīvoties, priecāties un dejot no sirds. Ja esi jauniņais, tad vismaz divus gadus ir jārēķinās ar to, ka katrā mēģinājumā tevi vēros, vērtēs un cerēs, ka salauzīsi kāju, lai nespēj ieņemt kāda jau vecā dejotāja vietu. Tie ir džungļi, kuros lielākie plēsēji ir iedomīgi dejotāji..

    Taču man ir tendence nepakļauties un vienmēr atrast sev līdzīgus cilvēkus, tādēļ sāku apmeklēt TDA "Jaunība". Tas ir kolektīvs, kurā nav cietuma tipa noteikumi, mēs visi esam smieklīgi, mazliet vaļīgi un saprotoši. Atšķirība tāda, ka esam jauns kolektīvs, kurš  spējis sasniegt labus rezultātus skatē, taču kuram nav "sakāpis galvā". Mums jaunie pienācēji tiek auklēti un audzināti. 

  




  Šogad beigsies manis audzināšana... Februārī norisināsies manas iesvētības, kas nozīmē, ka būšu vēl viena no kolektīva oficiālajām sastāvdaļām, taču ar to turpināšu pēc paša notikuma...